Janvārī mēs sākām Microsoft oglekļa izmešu iniciatīvu, izvirzot jaunus mērķus, lai mūsu uzņēmums līdz šīs desmitgades beigām kļūtu oglekļa izmešu negatīvs. Kaut COVID-19 pandēmija ir apgriezusi mūsu visu dzīves kājām gaisā, ilgtspējas jautājumi nav kļuvuši mazāk steidzami vai mazāk svarīgi. Tāpēc šodien mēs paziņojam par otro soli mūsu ilgtspējas centienos, ko īstenosim 2020. gadā, lai pasaules ekosistēmas aizsargātu un saglabātu bioloģiski daudzveidīgas.
Daba un tās sniegtie labumi ir globālās ekonomikas, mūsu kultūras un kopējās dzīves pieredzes pamats. Mūsu izdzīvošanai ir nepieciešams tīrs gaiss, ūdens, pārtika, zāles, enerģija, kā arī celtniecības materiāli, un to visu mēs iegūstam dabā. Taču tieši šīs ekosistēmas ir apdraudētas un sarūkošas. Dabas resursu saglabāšana pašreizējo un nākamo paaudžu labā ir viens no cilvēces lielākajiem izaicinājumiem. Mūsu uzdevums ir izmantot tehnoloģju iespējas, lai atbalstītu šos globālos centienus.
Microsoft jaunā bioloģiskās daudzveidības iniciatīva ir daudzšķautņaina. Iespējams, tās svarīgākais mērķis ir datu un digitālo tehnoloģiju izmantojums, lai apkopotu vides datus no visas pasaules jaunā “Planetārajā datorā”. Mēs atbalstīsim mūsu partnerus un klientus šo datu ģenerētās informācijas izmantošanā, lai pieņemtu labākus lēmumus attiecībā uz to pārstāvēto organizāciju darbības iespējamo ietekmi uz vidi. Mēs to izmantosim, lai runātu arī par sabiedriskās politikas jautājumiem šajā jomā un uzņemtos atbildību par Microsoft radīto ietekmi.
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu daudzums samazinās
Uzskatām, ka tāpat kā jautājumā par oglekļa izmešiem, kuram pievērsāmies janvārī, mūsu darbam bioloģiskās daudzveidības jomā ir jābūt balstītam zinātnē un datos. Viens no vissvarīgākajiem soļiem šajā jomā ir nācis no Apvienoto Nāciju Organizācijas Starpvaldību zinātniskās politikas platformas par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem (IPBES), kuras pārziņā ir planētas veselības uzraudzība un kura pagājušajā gadā izdeva savu pirmo Globālā novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem. Ziņas bija drūmas. Ceturtdaļai planētas sugu draud izmiršana. Mitrāju platības, kas attīra un uzglabā ūdeni un nodrošina dzīvesvietu tūkstošiem sugu, ir samazinājušās par 87%. Koraļļu rifi, kas nodrošina ūdens biotopus, pārtiku, dabiskās plūdu barjeras, medikamentus un miljoniem darbavietu tūrisma nozarē, mūsdienās ir samazinājušies par 50%. Zīdītāju, putnu un citu savvaļas dzīvnieku populācijas pēdējos 40 gados ir samazinājušās gandrīz par 60%, un to sugu skaits, kurām draud izmiršana, turpina strauji pieaugt. Kad dzīvnieks izmirst, ekosistēma, kuru tas sauc par mājām, sāk izirt, un sekas var būt katastrofālas.
Kā piemēru var minēt kukaiņu ietekmi uz mūsu veselību un ekonomisko labklājību. Kukaiņi ir grupa, kuras daudzveidība un pārpilnība pēdējās desmitgadēs ir dramatiski kritusies. Kukaiņi ir barības ķēdes pamatā, tos ēd gan putni, gan zivis, gan mazi dzīvnieki. Kukaiņi apputeksnētāji, ieskaitot bites, ir nepieciešami, lai ražotu vairāk nekā 75% pasaules pārtikas kultūru. Bez kukaiņiem nav ēdiena, un bez ēdiena cilvēki nevar izdzīvot.
Principiāla pieeja mūsu darbam
Ikreiz, kad uzņemamies jaunu un sarežģītu sabiedrības problēmu, mēs vispirms cenšamies mācīties un pēc tam izveidot principiālu pieeju mūsu centieniem. Tas ir ļoti svarīgi mūsu darbā, kas saistīts ar privātuma aizsardzību, mākslīgā intelekta ētisku attīstību, mūsu ambiciozajiem mērķiem attiecībā uz oglekļa izmešiem un arī mūsu pieejai bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām. Esam pieņēmuši četrus principus, kas virza mūsu darbu, lai palīdzētu sasniegt globālos bioloģiskās daudzveidības mērķus. Tie ir:
- Izmantot datus un digitālās tehnoloģijas. Mēs nevaram atrisināt problēmu, kuru pilnībā nesaprotam. Tāpēc mēs apkoposim vides datus no visas pasaules un izmantosim tos skaitļošanai un mašīnmācīšanās procesam jaunajā Planetārajā datorā.
- Atbalstīt partnerus un klientus visā pasaulē. Mēs izmantosim Planetāro datoru, lai izstrādātu un ieviestu digitālo tehnoloģiju, kas palīdz mūsu partneriem un klientiem lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas saistīti ar viņu darbības ietekmi uz vidi.
- Paust viedokli ar ekosistēmām saistītos sabiedriskās politikas jautājumos. Mēs atbalstīsim un pastāvēsim par sabiedriskās politikas iniciatīvām, kas novēro un pārvalda ekosistēmas nacionālā un globālā mērogā.
- Uzņemieties atbildību par nospiedumu, kuru atstājam uz šīs zemes. Mēs uzņemsimies atbildību par mūsu tiešās darbības ietekmi uz ekosistēmām, līdz 2025. gadam aizsargājot vairāk zemes platību, nekā tās izmantojam.
Datu un digitālās tehnoloģijas izmantošana: Planetārais dators
Mēs nezinām pietiekami daudz par sugām, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, kas ir vitāli svarīgas mūsu veselībai un labklājībai. Vienkārša izpratne par pasaules mežiem, laukiem un ūdensceļiem kļūst par biedējošu vides uzskaites uzdevumu. Izpratne par to, kuras no sugām dēvē par mājām šīs ekosistēmas, kāpēc tās plaukst un zeļ vai tieši otrādi – iznīkst – lielākoties nav pietiekama. Mēs vienkārši nespējam atrisināt problēmu, kuru pilnībā neizprotam.
Pirmo pasaules novērtējumu 2000. gadā uzsāka Apvienoto Nāciju Organizācijas Starpvaldību platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu jomā jeb IPBES, un tā pabeigšanai bija nepieciešami gandrīz pieci gadi un vairāk nekā 1300 ekspertu no visas pasaules. Jaunāks IPBES novērtējums, kas izveidots, lai novērstu plaisu starp vienkāršu zinātnes skatījumu un efektīvāku politikas īstenošanu, sastāvēja no 1700 lappusēm. Tajā tika citēti vairāk nekā 15 000 zinātnisko avotu, un tas tika publicēts 15 gadus pēc pirmā. Mēs nevaram atļauties veltīt tik daudz gadu šiem jautājumiem, jo vides problēmas arvien pastiprinās. Ir pilnīgi skaidrs, ka pasaulei ir vajadzīga plašāka pieeja vides datiem, lai novērtētu, diagnosticētu un aizsargātu dabiskās sistēmas, no kurām atkarīga sabiedrība. Tas ir iemesls, kāpēc datu pieejamība un mašīnmācīšānās nesīs fundamentālas pārmaiņas.
Planētas veselības novērtēšanai jākļūst par noturīgu, integrētu praksi, kas ļauj mums precīzi saprast, kas notiek, tādējādi ļaujot laikus pieņemt pārdomātus lēmumus. Par laimi, tehnoloģijām ir milzīgs potenciāls, lai mainītu mūsu vides novērtēšanas praksi, jo tās ir ātrākas, lētākas un pirmo reizi darbojas patiesi globālā mērogā. Ikvienam pasaules iedzīvotājam atrast informāciju par mūsu planētas stāvokli vajadzētu būt tikpat vienkārši kā sameklēt internetā braukšanas norādes vai ēdināšanas iespējas. Mums jāizmanto informācijas laikmeta arhitektūru – datus, aprēķinus, algoritmus, lietojumprogrammu saskarnes un galalietotāju lietojumprogrammas–, lai veidotu ilgtspējīgāku nākotni.
Pirms divarpus gadiem mēs spērām pirmo soli šajā virzienā, uzsākot Microsoft programmu AI for Earth (Mākslīgais intelekts Zemei), lai mākslīgā intelekta tehnoloģijas nodotu pasaules vadošo ekologu, ekspertu un to organizāciju rokās, kuras strādā, lai aizsargātu mūsu planētu. Līdz šim esam palīdzējuši gandrīz 500 organizācijām 81 pasaules valstī, kas strādā pie nozīmīgām vides inovācijām.
Šajā procesā esam iemācījušies to, ka ir nepieciešams darīt vēl vairāk. Ekspertiem ir nepieciešama daudz plašāka piekļuve datiem, intuitīvāka pieeja mašīnmācīšanās rīkiem un vairāk iespēju dalīties ar savu darbu, kā arī papildināt savu darbu ar citu palīdzību, nekā to šobrīd piedāvā mūsu programma.
Mūsu sadarbības partneru kopienai ir vajadzīga jauna veida skaitļošanas platforma – Planetārais dators –, kas nodrošinātu piekļuvi triljoniem datu avotu, ko cilvēki un mašīnas savāc kopā kosmosā, debesīs, uz zemes un zemē, kā arī ūdenī. Tāda, kas lietotājiem ļautu meklēt pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, nevis pēc atslēgvārdiem. Tāda, kur lietotāji var nemanāmi pāriet no jautājuma uzdošanas par to, kāda vide ir viņiem interesējošā apgabalā, līdz jautājumam par to, kur līdzīga vide pastāv citur pasaulē. Platforma, kas lietotājiem ļaus sniegt jaunas atbildes uz jautājumiem, nodrošinot piekļuvi vismodernākajiem mašīnmācīšanās rīkiem un iespēju publicēt jaunus rezultātus un prognozes kā pakalpojumus, kuri pieejami sabiedrībai visā pasaulē.
Planetārais dators sniegs ieskatu kritiskajos jautājumos, kurus zinātnieki, vides aizsardzības organizācijas un uzņēmumi uzdod nu jau katru dienu un uz kuriem bieži vien nav viegli iegūt jēgpilnu atbildi. Piemēram:
- Izpratne par koku blīvumu, zemes izmantošanu un mežu lielumu ietekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un klimata pārmaiņu mazināšanos. Organizācijas bieži vien, lai izprastu procesus vietējos mežos, veic dārgus apsekošanas pasākumus uz vietas vai izstrādā pielāgotus risinājumus. Planetārais dators nodrošinās satelīta attēlus, vismodernākos mašīnmācīšanās rīkus un lietotāju sniegtos datus par mežu robežām, kas mežu apsaimniekotājiem sniegs integrētu skatu uz meža veselības stāvokli.
- Pilsētplānotāji un lauksaimnieki ir atkarīgi no prognozēm par ūdens pieejamību un plūdu riskiem, lai spētu veikt informētus minējumus par teritoriju pārvaldību. Planetārais dators nodrošinās satelīta datus, straumju un gruntsūdeņu vietējos mērījumus un algoritmus, kas ļauj zemes plānotājiem un lauksaimniekiem pieņemt uz datiem balstītus lēmumus par ūdens resursiem.
- Savvaļas dzīvnieku aizsardzības organizācijas paļaujas uz pašu veiktiem vietējiem apkārtnes apsekojumiem, starptautisko viedokli par savvaļas dzīvnieku populāciju un piemērotiem savvaļas dzīvnieku biotopiem. Planetārais dators apvienos informāciju par reljefa tipiem un ekosistēmām ar labākajiem pieejamajiem datiem par sugu dzīvesvietām, sniedzot iespēju savvaļas dzīvnieku un biologu globālajai kopienai gūt labumu no savstarpējas datu apmaiņas.
- Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, organizācijām ir jāmēra un jāpārvalda dabas resursi, kas absorbē oglekli, piemēram, koki, zālāji un augsne. Planetārais dators apvienos satelīta attēlus ar MI, lai sniegtu aktuālo informāciju par ekosistēmām, kā arī nodrošinās platformu, kura izmanto prognožu modeļus, lai novērtētu vispasaules oglekļa krājumus un nodrošinātu nepieciešamo informāciju lēmumiem par teritoriju izmantošanu, lai ierobežotu klimata pārmaiņas.
Tāpēc šodien mēs paziņojam, ka ieejam nākamajā mūsu AI for Earth fāzē, kuras laikā attīstīsim Planetārā datora platformu, investējot infrastruktūras attīstībā. Mēs nodrošināsim savu AI for Earth (MI Zemei) kopienu (vairāk nekā 500 dotāciju 81 valstī) ar piekļuvi pasaules kritiskajām vides datu kopām un skaitļošanas platformu, lai analizētu šīs datu kopas. Mēs arī turpmāk ieguldīsim īpašās vides risinājumu jomās, piemēram, sugu identificēšanā, zemsedzes kartēšanā un zemes izmantošanas optimizācijā. Mēs sākam jaunu AI for Earth sadarbību ar Group on Earth Observations Biodiversity Observation Network (Zemes un bioloģiskās daudzveidības novērojumu grupa). Šī dotācija 1 miljona ASV dolāru apmērā, kas piešķirta AI for Earth, atbalstīs projektus, kas uzrauga Zemes bioloģisko daudzveidību un nodrošina mērījumus, kas nepieciešami bioloģiskās daudzveidības izmaiņu izpētei, ziņošanai un pārvaldībai, lai veicinātu labākus lēmumus attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību visā pasaulē.
Planetārais dators ir ļoti sarežģīts, un vieni paši to izveidot mēs nevaram. Mums jāturpina mācīties no mūsu atbalsta saņēmēju darba un prasībām, vienlaikus sadarbojoties ar organizācijām, kas ir vispiemērotākās, lai sasniegtu mērķus vispasaules vides aizsardzībā. Tieši tāpēc mēs pastiprinājām savu sadarbību ar Esri – uzņēmumu, kurš ir tirgus līderis ģeogrāfiskās informācijas sistēmu programmatūrā ar ilggadēju pieredzi vides uzraudzības risinājumu veidošanā.
Savu sadarbību ar Esri mēs sākām AI for Earth ietvaros ar kopējām tehnoloģiju grantu programmām. Microsoft un Esri ir kopīgi mērķi padarīt ģeopolitiskos datus un to analīzi – kas nozīmē informācijas apkopošanu, parādīšanu un analīzi – pieejamu ikvienam ilgtspējas pētniekam un praktiķim visā pasaulē, nodrošinot to, ka ikviena organizācija, kas nodarbojas ar dabas aizsardzību un saglabāšanu, var iesniegt savus datus un tādā veidā papildināt šo vispasaules datu krātuvi. Ar kopēju sadarbību un dotācijām Esri ir palīdzējis vides aizsardzības organizācijām visā pasaulē pilnveidot darbu, lai tās spētu izmantot digitālo telpisko informāciju, strādājot pie apdraudēto sugu saglabāšanas un glābšanas, vides aizsardzības un pētījumiem, kas ļauj mums izprast dabu. Sākot no izzudušo mežu teritoriju kartēšanas līdz pat cīņai ar ziloņu malumedniecību, – organizācijas ir atkarīgas no Esri rīkiem un zināšanām, lai izprastu un aizsargātu šīs ekosistēmas.
Mēs padziļinām savu partnerību, ar mašīnmācīšanā balstītiem ģeotelpiskiem risinājumiem, kas ir Planetārā datora pamatā. Mēs turpinām darbu, ko sākām ar AI for Earth: kopīgi atbalstot tādus svarīgākos partnerus kā E.O. Vilsona bioloģiskās daudzveidības fonda Half-Earth projekts un Nature Serve bioloģiskās daudzveidības nozīmīguma karte. Šī gada beigās ar Esri rīku palīdzību Azure būs pieejamas galvenās ģeotelpisko datu kopas. Mēs turpināsim savu sadarbību, lai nodrošinātu dotācijas vides aizsardzības organizācijām piekļuvei datu kopām, skaitļošanas un citiem resursiem.
Paplašināt klientu iespējas
Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt mūsu klientiem ar tehnoloģiskiem risinājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas izaicinājumos. Mēs veidojam instrumentus un pakalpojumus, lai palīdzētu klientiem visā pasaulē izprast apkārtējo ekosistēmu, uzraudzīt un modelēt klimata vai cilvēku uzvedības pārmaiņas un tās pārvaldīt tā, lai tiktu aizsargāta bioloģiskā daudzveidība, kopienas labklājība un dzīvesveids, kā arī visa planēta.
Piemēram, mēs jau palīdzam Austrālijas ziemeļu daļas Primārās rūpniecības un resursu departamentam (DPIR) izmantot MI, lai uzraudzītu un pārvaldītu jūras un tās iemītnieku veselību, zibenīgi analizējot zemūdens video, kas uzņemti ap Darvina ostu. Dažādi risinājumi tagad ir pieejami ikdienam GitHub vietnē, kas izveidota, izmantojot Azure mašīnmācīšanās servisu, lai automatizētu darbietilpīgu vietējo zivju uzskaites procesu, pakāpeniski mācoties identificēt dažādas zivju sugas.
Uzraudzība ir svarīgs pirmais solis, bet ekosistēmu aizsardzībai ir nepieciešama arī tūlītēja rīcība. Tāpēc mēs turpināsim cieši sadarboties ar tādām organizācijām kā Savvaļas Dzīvnieku Aizsardzības Risinājumi (Wildlife Protection Solutions) un Piece Parks, kas izmanto tālvadības kameras, lai noteiktu malumedniecības potenciālos draudus un uz tiem veiksmīgi reaģētu. Abas organizācijas piesaista Azure un Microsoft MI, lai efektīvi apstrādātu attēlus, lai būtu iespējams izvietot jau tā ierobežotos resursus cīņai pret malumedniecību tam nepieciešamajās, aizsargājamajās teritorijās visā pasaulē.
Mēs arī paātrinām savus ieguldījumus precīzās lauksaimniecības jomā – digitālās tehnoloģijas kā MI spēj palielināt labības ražu, vienlaikus samazinot lauksaimniecības ietekmi uz zemi un citiem dabas resursiem. Uzņēmumi, piemēram, Ag-Analytics un AVR izmanto lietu internetu, MI un mašīnmācīšanos Azure programmā, lai apkopotu precīzus datus, ar kuru starpniecību lauksaimnieki spētu pieņemt lēmumus, kas līdzsvaro ražu, resursu patēriņu un augsnes aizsardzību. Šīs atziņas var palīdzēt izaudzēt pārtiku arī ne tik ierastās vietās. Piemēram, Priva izmanto Dynamics 365 un M365, digitalizējot procesus, un Azure, lai savam produktu klāstam pievienotu novatoriskus datu pakalpojumus, ievērojami samazinot ūdens patēriņu un palielinot ražu tiem klientiem, kas audzē pārtikas produktus siltumnīcās, vertikālās formās vai pat pazemes tuneļos.
Paust viedokli par vides politikas jautājumiem
Valstu valdībām ir unikāla un nozīmīga loma ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības mērīšanā un pārvaldībā, jo tās apkopo un publicē milzīgu datu apjomu, kas ir kritiski nozīmīgs vides zinātnei. Tām pieder arī miljardiem hektāru publiskās zemes, ko var izmantot kritisko ekosistēmu aizsardzībai, pārvaldīšanai un atjaunošanai, kā arī tās izstrādā un īsteno politikas, kas regulē dabas resursu un ekosistēmu izmantošanu un pārvaldību.
Mēs iestāsimies par četriem sabiedriskās politikas jautājumiem, kas, mūsuprāt, var veicināt pasaules centienus aizsargāt un atjaunot ekosistēmas:
- Nacionālie ekosistēmu novērtējumi. Nacionālie ekosistēmu novērtējumi ļauj valdībām saprast, kas notiek valsts dabiskajā vidē un kas ir vajadzīgs, lai aizsargātu kritiski svarīgās ekosistēmas. Nacionālie novērtējumi – iesaistot zinātniekus un politikas vveidotājus no visām federālajām un reģionālajām aģentūrām, universitātēm un NVO – pēta, kā ir mainījušies kādas valsts ūdens, zemes un citas ekosistēmas, kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji un kāda ir iespējamā ekonomisko, sociālo un politisko scenāriju ietekme. Šie novērtējumi ļauj valdībām izstrādāt datos balstītu politiku, kā vislabāk aizsargāt un pārvaldīt to dabas resursus. Vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste un Ķīna, ir veikušas ekosistēmu novērtējumus nacionālā līmenī. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis veic nacionālos ekosistēmu novērtējumus, un Eiropas Komisija plāno izlaist jauno bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, lai novērstu galvenos bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņus ES.
- Infrastruktūra labākai ekosistēmu novērošanai un uzraudzībai. Valdībām ir nozīmīga loma digitālās infrastruktūras paplašināšanā, lai uzraudzītu ekosistēmas un nodrošinātu datu pieejamību sabiedrībai. Izmantojot digitālos rīkus un uzlabotas skaitļošanas iespējas, valdības var savākt, integrēt un padarīt publiski pieejamus datus no zemes sensoriem, satelītiem un atmosfēras monitoru stacijām, lai sniegtu precīzāku reālā laika ieskatu mūsu ekosistēmu veselībā. Turklāt valdības var palīdzēt paplašināt platjoslas savienojumu ar lauku un attālajiem apgabaliem, lai lauksaimnieki, zvejnieki, mežsaimnieki un citas iesaistītās puses var izmantot datus un digitālos rīkus labākā dabas resursu pārvaldīšanā.
- Sabiedrisko zemes un ūdens resursu aizsardzība. Primārais saglabāšanas mehānisms ir valsts finansējuma piešķiršana zemes un ūdens teritoriju iegādei un uzturēšanai, lai izveidotu nacionālos parkus, aizsargātu vieglāk ievainojamās ekosistēmas un mitrājus, kā arī izveidotu savvaļas dzīvnieku patvērumus un saglabātu kultūras mantojuma vietas. Piemēram, ASV Zemes un Ūdens saglabāšanas fonds tika izveidots 1964. gadā, lai iegādātos zemi tieši šādiem mērķiem. ASV kongresā ir iesniegts likumdošanas priekšlikums, kas pastāvīgi piešķirtu 900 miljonus ASV dolāru gadā šim fondam un finansētu šobrīd nepietiekamās nacionālo parku uzturēšanas izmaksas.
- Publiskā un privātā partnerība. Valdības var arī palīdzēt mudināt un atvieglot nevalstisko organizāciju vai indivīdu, kā arī privātā sektora ieguldījumus kritiski svarīgo ekosistēmu aizsardzībā un atjaunošanā. Valdības var noņemt administratīvos šķēršļus, nodrošināt atbilstošas dotācijas, noteikt, kam nepieciešama aizsardzība un izveidot brīvprātīgus eko-kredītu tirgus. ES rosina jaunus publiskā un privātā sektora partnerības centienus, atbalstot uz datiem balstītus pētījumus, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Šāda veida darba piemērs ir BiodivERsA, kas veic kritiski svarīgu visas Eiropas bioloģiskās daudzveidības pētījumu plānošanu un finansēšanu. Valdības visā pasaulē veido publiskā un privātā sektora partnerības, lai atbalstītu ANO Vides programmu un Pārtikas un Lauksaimniecības organizāciju ekosistēmu atjaunošanas desmitgadē. Piemēram, Pasaules ekonomikas forums nesen uzsāka valsts un privātā sektora iniciatīvu atjaunot mežus un līdz 2030. gadam iestādīt 1 triljonu koku.
Ir kritiski svarīgi, lai valstis kopīgi strādātu, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un pārvaldot ekosistēmas. Mēs esam redzējuši progresu kopš brīža, kad valstis pirmo reizi sanāca kopā ar nodomu pievērsties šim jautājumam Zemes samitā Riodežaneiro 1992. gadā, un izveidoja Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Sadarbībā ar ANO valdības ir izveidojušas IPBES kā zinātnisku iestādi, kas pēta ekosistēmas, veica pirmo globālo ekosistēmu novērtējumu un definēja globālos ekosistēmas mērķus. Mēs ceram, ka valstis tos apstiprinās nākamajā pušu sanāksmē, kas notiks šogad.
Uzņemties atbildību par nospiedumu, ko atstājam uz zemes
Kā daļu no mūsu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzības darba mēs uzņemamies atbildību par mūsu pašu salīdzinoši nelielo nospiedumu uz zemes. Tā fiziskais izmērs ir aptuveni trīs ceturtdaļas no Manhetenas Ņujorkā. Šajā vizualizācijā var redzēt mūsu darbības ietekmi. Mēs apņemamies līdz 2025. gadam aizsargāt vairāk zemes nekā izmantojam, pērkot teritorijas, tās aizsargājot, veidojot nacionālo parku un kopienu vai pamatiedzīvotāju virzītu vides aizsardzības darbu. Mēs aizsargāsim un atjaunosim zemi sadarbībā ar The Nature Conservacy organizāciju visā pasaulē un Nacionālo zivju un savvaļas dzīvnieku fondu Amerikas Savienotajās Valstīs. Mēs izmantosim datos balstītu pieeju, lai identificētu ekosistēmas, kuras ir visvairāk pakļautas riskam, izmantojot The Nature Conservacy nesen izeidoto pēdējās iespējas ekosistēmas ietvaru un Nacionālā zivju un savvaļas dzīvnieku fonda ainavu aizsardzības ietvaru.
Līdzīgi kā ar savu oglekļa emisijas iniciatīvu, mēs iesaistīsim darbiniekus, aicinot viņus piedalīties brīvprātīgajā darbā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai. Papildus mūsu ikgadējam OneWeek Hackathon, kurā 2019. gadā vairāk nekā simts projektu bija vērsti uz vides ilgtspēju, darbinieki var kļūt par pētniekiem jaunajā iNaturalist bioblitz ar mērķi pievienot 100 000 jaunus novērojumus iNaturalist ekosistēmās, kur darbojas Microsoft vai Zooniverse – tie ir pētniecības projekti ar mērķi pievienot 100 000 anotācijas, kas attiecas uz vides pētniecības projektiem visā pasaulē.
Mūsu kopējais izaicinājums
Laiks un mūsu spēja novērot un pārvaldīt planētas dabas resursus iet uz beigām. ASV Slimību kontroles un profilakses centri atzīst, ka cilvēku un dzīvnieku veselība un mūsu kopīgā dabiskā vide ir cieši saistīti. Kā mēs to novērojām ar koronavīrusa, tostarp SARS un MERS izcelsmi, šo saikni nevar ignorēt. Mums jāstrādā kopā, lai noteiktu, kā maksimāli izmantot ieguvumus, ko daba dod cilvēkiem, vienlaikus samazinot mūsu darbību kaitējumu videi. Tas nebūs viegli, bet tas ir iespējams, ja visi rīkojamies vienoti. Ir pienācis laiks rīkoties ātrāk.
